Lzings

[14.21 KB]



Lzings

Saturs
Ievads 4
1.Lzinga btba 5
2.Lzinga veidi 7
2.1.Finansu lzings 7
2.2.Operatvais lzings 8
3.Latvij pieejamie lzinga veidi 9
3.1.Auto lzings privtpersonm 9
3.2.EGO nomaksas lzings privtpersonm 9
3.3.EGO nomaksas lzinga karte privtpersonm 9
3.4.Nekustam pauma lzings 10
3.5.Auto lzings uzmumiem 10
3.6.EGO nomaksas lzings uzmumiem 10
3.7.Nekustam pauma lzings uzmumiem 11
3.8.Iekrtu lzings uzmumiem 11
4.Lzinga darjumu noslganas krtba 12
4.1.Lzinga lgums 13
4.2.Lzinga samaksa 13
5.Lzinga priekrocbas un trkumi 14
Secinjumi 15
Izmantot literatra 16
Ievads
Lzings ir vienoans, kas pankta starp iznomtju (pauma
panieku) un nomnieku (pauma nomtju), kas dod tiesbas izmantot
konkrtu paumu noteikt laika period k atldzbu par iemakstajm
naudas summm.
Viens no lzinga popularittes pieauganas iemesliem ir fakts, ka to
var izmantot k finansjuma avotu. Turklt, izmantojot lzingu,
uzmums var nodrointies pret straujm izmaim tehnoloiju jom,
ldz ar to tiek samazintas izmaksas, kas saisttas ar iekrtu
novecoanos.
Studiju darba mris ir analizt lzinga btbu un nozmi
uzmjdarbb.
Studiju darba uzdevumi ir sekojoi:
1. Dot ieskatu lzinga btbas raksturojum.
2. Raksturot lzinga veidus.
3. Izvrtt Latvij pieejamos lzinga veidus.
4. Raksturot lzinga darjumu noslganas krtbu.
5. Izvrtt lzinga priekrocbas un trkumus.
6. Dot secinjumus par darb izvirzto mri.
1.Lzinga btba
Pc savas btbas lzings visbiek ir noma, nomas devja (lzinga
devja) mantas iznomana. Tau nomas attiecbu attstbas gait
pardjuies dadi nomas veidi, konkrti, finansu noma, kura nomas
attiecbs ieviesusi jaunus elementus.
Lzinga lguma patnba odien ir t, ka tas nedaudz atiras no
parast (viennozmg) mantas nomas (nodoanas nom) lguma. Parastam
nomas lgumam (galvenokrt tas skar finansu lzinga lgumu) kopgi ir
sekojoi momenti:
1. Lguma objekts ir tikai ilgstoas lietoanas materila lieta, kura
izmantoanas gait nemaina savas skotnjs pabas;
2. Lguma objektam (iznomjamai mantai) jbt iznomtja (lzinga
devja) paumam;
3. Par mantas lietoanu nomnieks (lzinga samjs) maks naudu,
kuras summa kopum prsniedz lguma objekta skotnjo vrtbu
iznomtjam (lzinga devjam), un starpba patiesb ar veido
panieka ienkumu;
4. Attiecb uz lguma objektu puses stingri atrun pauma tiesbu
sastvdau nodoanas krtbu un pau maksjumu izdaranas krtbu.
Atirbas starp parasts nomas un lzinga (it pai finansu lzinga)
lgumu ir minto lgumattiecbu uzskanas moment:
1. Nomas lguma gadjum lguma objekts (iznomjam manta) jau ir
nomas devja paums, kuru vi pats negatavojas izmantot sav
uzmjdarbb un no kuras gatavs irties, to iznomjot (tas ir,
nododot par maksu citas personas