Kredts

[194.89 KB]



Kredts

Latvijas Universitte
Ekonomikas un vadbas fakultte
referts
KREDTI
SATURS
lpp.
Ievads_______________________________________________________________
_3
1.Kredta
btba________________________________________________________4
1.1.Kredta nepiecieamba_________________________________________ 4
1.2.Kredta funkcijas______________________________________________5
1.3.Kreditanas pamatprincipi______________________________________5
2.Kredtu iedaljums un
klasifikcija________________________________________5
2.1.Kredtu iedaljums___________ __________________________________5
2.2.Kredtu veidi_________________________________________________6
2.3.Kredtu
klasifikcija___________________________________________11
2.4.Aizdevumi juridiskm un fiziskm personm
_______________________12
Secinjumi un
prieklikumi______________________________________________14
Izmantot literatra
____________________________________________________15
Banku sistmas monetrie rdtji ir tautsaimniecbas nozmgs
indikators. Latvijas banku sektoram 2001.gads ir bijis veiksmgs, jo
ir augui banku aktvi, izsniegto aizdevumu apjoms, k ar bankas
guvuas lielko peu kop valsts neatkarbas atjaunoanas.
2001.gad banku aktvi, saldzinot ar 2000.gadu, ir palielinjuies,
k ar pai strauji ir palielinjies aizdevumu apjoms.
Lielkais izsniegto aizdevumu, k ar piesaistto noguldjumu apjoms
2001.gad ir bijis privtuzmjiem un privtajm finansu
institcijm. 2001.gad visvairk kreditt nozare bija tirdzniecba,
k ar apstrdjo rpniecba un finansu starpniecba, t.i., lzinga,
apdroinanas kompnijas, brokeru sabiedrbas u.c.
Darba galvenais mris ir raksturot Latvijas komercbanku piedvto
kredtu veidus un relo situciju par katru no tiem.
1. Kredta btba
1.1. Kredta nepiecieamba
Kredts ir naudas vai citu aizvietojamu lietu aizdevums, ko
fiziskajm vai juridiskajm personm sniedz kredtiestde un kas dod
tiesbas m personm rkoties ar naudu vai citm aizvietojamm
lietm, un uzliek saistbas atdod naudu vai citas aizvietojamas lietas
ar vai bez procentiem.
Vrds “kredts” clies no latu valodas credare –
kas nozm, tict, uzticties. Kredta devjs kredta mjam atvl
lietoanas tiesbas uz noteiktu naudas summu, bet kredta mjs
uzemas saistbas o naudas summu pc noteikta laika atmakst. K
kompenscija par lietoanas tiesbu atdoanu parasti tiek noteikti
procenti.
Ir vairki kredtu nepiecieambas varianti:
investcijas. Investors uzmjs pakpeniski krj procentus no
kapitla un peu no komercspjm.
Var paiet ilgs laiks, lai
savktu nepiecieamo summu, bet laiks negaida un konkurenti var
aizsteigties priek. T var ar bankrott. Tpc vieng izeja ir
kredts. Pat veidojot akciju sabiedrbu vai SIA, centralizjot
investoru ldzekus lielkam objektam, bez kredta reti kad var
iztikt. T kredts darbojas k ekonomikas